Aleksandra Čaka iela atrodas Rīgā un ir viena no pilsētas galvenajām maģistrālajām ielām. Tā sākas krustojumā ar Avotu un Blaumaņa ielām, turpinot
Marijas ielu, un beidzas pie Zemitānu pārvada pār Rīgas—Lugažu dzelzceļa līniju. Ielas kopējais garums ir 2040 metri.
Ielas vēsture aizsākās 19. gadsimtā, kad tā tika dēvēta par Jauno ielu. 1860. gadā posmam no tagadējā Raiņa bulvāra līdz
Elizabetes ielai piešķīra nosaukumu Marijas iela, godinot Krievijas imperatora Aleksandra II sievu Mariju Aleksandrovnu. 1885. gadā arī pārējo Jauno ielu apvienoja ar
Marijas ielu. Pēc Latvijas vācu okupācijas laikā no 1941. līdz 1944. gadam ielu sauca par Pleskavas ielu, bet 1950. gadā pārdēvēja par Suvorova ielu, godinot krievu karavadoņa Aleksandra Suvorova piemiņu. 1989. gadā ielu atkal sadalīja divās daļās: posmam no Stacijas laukuma līdz Blaumaņa un
Avotu ielu krustojumam atjaunoja
Marijas ielas nosaukumu, bet tālākajam posmam piešķīra nosaukumu Aleksandra Čaka iela, par godu dzejniekam Aleksandram Čakam.
Aleksandra Čaka ielā dominē vēsturiskā apbūve ar daudzdzīvokļu namiem, kas celti 19. un 20. gadsimta mijā. Piemēram, ielā atrodas arhitekta Aleksandra Vanaga projektētais īres nams ar veikalu (bijušais Brauna nams) Aleksandra Čaka ielā 70, kā arī citas ievērojamas ēkas, kas raksturo Rīgas vēsturisko arhitektūru.
Iela ir nozīmīga transporta artērija, savienojot Rīgas centru ar Zemitānu pārvadu un tālākām pilsētas daļām. Pa to kursē vairāki sabiedriskā transporta maršruti, nodrošinot ērtu nokļūšanu dažādās pilsētas vietās.
Aleksandra Čaka iela ir arī komerciāli aktīva zona, kurā atrodas dažādi veikali, kafejnīcas, biroji un citas iestādes, padarot to par vienu no dzīvīgākajām Rīgas ielām.
