Dzilnas iela 14

Mājā varēja sākt dzīvot uzreiz, nemaz nebija vajadzīgs remonts, kā tas bieži vien gadās.

Sliktākais ir grīdas - uz betona uzlikts plāns linolejs, un visiem vienmēr salst kājas, kaut dzīvoklī silti. Dzīvoklī ir visas ēkas gāzes truba - gaitenī pie griestiem. Visi 3 logi saules pusē, tāpēc ziemā un vasarā ir pa karstu. Par daudz platības koridoram, par maz - istabām. Nav durvju starp virtuvi un koridoru. Izlietne neērtā vietā - virtuves stūrī. Ūdensskaitītāji ļoti neērtā vietā - koridora galā, sānu sienā zemu, tāpēc tur nevar likt ne skapi, ne plauktus, jo tad netiek klāt. Slikti iebūvēti logi - no tiem ziemā ļoti nāk aukstums, kaut tie ir pakešu logi, pat remontēti. Zem durvīm lielas šķirbas. Vienas durvis šķības. Pati lētākā santehnika, vanna par īsu, veļas mašīnai pieslēguma vieta vannas istabā, kur blakus izlietnei vietas nav, bet nav pieslēguma vietas virtuvē, kur izlietnei blakus vieta ir. Protams, visa māja dzird, ko kurš savā dzīvoklī dara, skaņas izolācija nekāda.

Parasti netraucē. Daži pat sveicinās.

Kamēr augšstāvā dzīvoja veca dzērāja, viņa par daudz skaļi naktīs skatījās TV un dzērumā sajauca stāvus - lauzās mūsu dzīvoklī, bet viņa drīz nomira. Blakus dzīvokļa kaimiņu kaķi mīlēja piekakāt mūsu lodžiju, bet tie tiko aizvācās. Vienreiz 7. stāva džeks sadzēries lauzās pie mums, arī bija sajaucis stāvus, par laimi ātri atbrauca policisti un šo nomierināja. Dažus stāvus virs mums kaimiņi pa sestdienām urbj - laikam kāds rūpals. Bet citādi viss labi.

Ir svaigāks gaiss, nekā centrā. Pavasarī dzied lakstīgalas. Bija pašvaldības policijas iecirknis - tad bija drošāk. Žēl, ka to likvidēja.

Visapkārt klajumi ar bomžiem, suņiem, nekādas civilizācijas - tagad klajumi pamazām tiek aizbūvēti ar RIMI un LIDL noliktavām. Viss rajons ( ja ieskaita Pļavniekus) sastāv vienīgi no dzīvojamām ēkām, veikaliem, ir pāris skolas un bērnudārzi, 2 bibliotēkas, milzu poliklīnika, daži privāti pakalpojumu punkti un Krievu pirts. Nekādu kultūras iestāžu, tāpēc valsts svētkos šejienieši pārpildītos autobusos laužas uz Daugavmalu skatīties salūtu. Rajonam nav savas vēstures, savu stāstu, nav piesaistes ne Rīgai, ne Latvijai, vienīgi - "Ušakova kepka".

Jaunajā Dreiliņu mikrorajonā ir vienīgi 1 bērnudārzs un kusls pārtikas kioskiņš. Un paskastīte pie ēkas Valtera 3. Kurpnieks nomira, šuvēja arī aizvācās, jo darbnīcas telpas pagrabā nedrīkstot vairāk iznomāt. Dzīvojamā rajona plānā, ko visi var apskatīt uz vienas ēkas galasienas, iezīmēts veikals pretim ēkai Dzilnas 14 - kāpēc tas nav uzbūvēts? Ir soliņi, apstādījumi ap ēkām un mazliet iekšpagalmos, tos brīnišķīgi kopj mūsu lieliskā sētniece Gaļina, bet ar to par maz. Visu labot jāved uz centru, un visus pirkumus jāved no centra. 6. autobusa galapunktam ir kārtīga pietura no koka, to šoruden pat skaisti pārkrāsoja.

Sliktākais, ka Baltinava ielai, pa kuru var tikt uz autobusa pieturu Deglava ielā, nav trotuāra! Ziemā to netīra, mašīnas iebrauc 2 sliedes, gājējiem nav, pa kurieni iet. Tad atliek vienīgi 6. autobuss, uz kuru var aiziet pa trotuāru, bet tas iet reti, sevišķi brīvdienu vakaros, kad varētu aizbraukt uz kādu kultūras pasākumu, tad tikai reizi stundā. Slikti arī, ka nav ne tramvaja, ne trolejbusa, jo autobusu satiksme ir neprognozējama - kaut cik pēc grafika autobusi iet tikai 2 mēnešus gadā, kad nav skolas. 51. autobuss no Ulbrokas kavē gandrīz vienmēr, neatkarīgi no laika apstākļiem, gadalaika vai diennakts laika. Nav normāla transporta uz Brīvības ielu (6.auobuss met lielus līkumus), nav transporta sasaistes ar blakus rajoniem, piemēram, Mežciemu. Tādā ziņā milzu progress ir 214. mikroautobusa maršuta pagarinājums uz Ikea.

Iespēju robežās Rīgas Pilsētbuvnieks strādā labi. Ēkas durvis nokrāsoja, priekštelpu, kur pastkastītes, izremontēja. Informācijas lapas izliek - par remontiem, pārbaudēm u.tml. Dūmu detektorus dzīvokļos salika ( tas gan drīz nokrita). Kad kāds psihopāts kārtējo reizi aizdedzina atkritumu kasti, piekvēpušo ēkas priekštelpu pēc kāda laika izremontē. Kad man bija iesprūdusi radiatora termogalva, atsūtīja brašus puišus, kuri veikli salaboja. Ir ļoti laba sētniece. Kad ziemā ir sniegs, tad var novērtēt, cik labi mūsu mājas trotuārs notīrīts, tālāk, pie bērnudārza - daudz sliktāk. Kad nejēgas aizlauza ceriņķrūmu pie ieejas, sētniece pielika balstu, un ceriņš dzīvo.

Ar RPB santehniķiem bēdīgāk - kad bija sarunāts, sadzērās un solītā laikā neatnāca, kad atnāca, kaut kā nebūt krānu apmainīja. Santehniķus tagad meklēju privāti.